Baptisms pasaulē aizsākās 1609.gadā, kad tika dibināta pirmā baptistu draudze pasaulē Amsterdamas pilsētā. Šī draudze sastāvēja no angļiem, kuri, kā reliģiskie bēgļi, bija devušies prom no Anglijas, lai meklētu reliģisku patvērumu. 1611.gadā šī draudze devās atpakaļ uz Angliju un visa tālākā baptisma attīstība norisinājās Anglijas karalistes zemēs tai skaitā Ziemeļamerikas kontinentā no 1639.gada. Taču tieši Amsterdamā minētie cilvēki nonāk pie pārliecības par ticīgu cilvēku kristību, iezīmējot baptisma sākumu.
Kā baptisti ir ieguvuši savu nosaukumu? Daudzi pieņem, ka baptisti ir ieguvuši savu vārdu no Jāņa Kristītāja (angliski John the Baptist), taču tā tas nebūt nav. Līdzīgi kā vairums reliģiskas grupas, arī baptisti savu vārdu ir ieguvuši no saviem oponentiem. Nosaukums ir cēlies no baptistu kristību prakses, kur kristāmais tiek pagremdēts, jo grieķu vārds baptizo nozīmē pagremdēt, iegremdēt.
Pirmās atsauksmes uz ticīgajiem Anglijā kā „baptistiem” ir atrodamas 1644.gadā. Pirmajiem baptistiem nepatika šis vārds un viņi to nelietoja attiecībā uz sevi. Tikai vēlāk tas tiek pieņemts iekšēji kā nosaukums strauji augošai kustībai. Sākotnēji priekšroka tika dota vārdam „brāļi” (angliski - Brethren) vai „pagremdētie brāļi” (angliski - Brethren of the Baptized Way). Dažkārt viņi sevi sauca arī par „pagremdētajām draudzēm”. Iespējams, ka vārda „baptisti” piedēvēšana agrīnajiem angļu baptistiem tika aizsākta viņu kristību prakses dēļ, jo jau pēc 1640.gada ir skaidras liecības par vispāratzītu praksi, ka kristību laikā kristāmie tika pagremdēti ūdeni.
Kā baptisti nonāca pie atziņas par pagremdēšanu kristībās? Ap 1608/09 baptisti nonāca pie pārliecības, ka kristības ir izdarāmas vienīgi pie tiem, kuri ir personīgi apliecinājuši Kristu par Kungu un uzticas Viņam kā Glābējam. Sākotnēji baptisti kristīja ar ūdens uzslacīšanu vai uzliešanu un pie pagremdes prakses baptisti nonāca dažus gadus vēlāk. Iespējams, ka daļa baptistu jau praktizēja pagremdi kā kristību formu jau kopš 1614.gada, taču tā vēl nebija vispārēja prakse. Pie šīs pārliecības par pagremdi pirmās draudzes nonāca, studējot Jaunās Derības tekstu atsauces uz kristībām. Tajā pat laikā pagremde bija tam laikam jauna un neparasta prakse.
Kādi uzskati raksturo baptistus? Baptisti savas vēstures gaitā ir turējušies pie zināma skaita pamatprincipiem, kuri skaidri baptistus atšķīra no citām lielajām kristiešu grupām. Tajā pat laikā baptisti ir pieturējušies pie vispāratzītām kristīgām doktrīnām, kuru atzīšana baptistus ierindo kā piederošus kristiešu saimei, piemēram, Trīsvienības atzīšana un sludināšana par taisnošanu ticībā. Par baptistu uzskatiem mēs varam uzzināt no viņu atstātā literārā mantojuma.
Baptisti kopš 17.gadsimta sākuma ir radījuši ievērojamu skaitu ticības apliecību. Baptisti un ticības apliecības. Baptisti nekad nav uzsvēruši atsevišķu ticības apliecību autoritāti, kuras sniegtos pāri Bībelei, kā arī ir iestājušies pret vardarbību, kas vērsta uz ticības prakses un apziņas brīvības ierobežošanu. Tajā pat laikā baptisti pieder pie ļaudīm, kuri vēsturiski ir lietojuši daudzas ticības apliecības lokālo draudžu, draudžu asociāciju, apvienību un savienību dzīvē. Piemēram, 1998.g. aprīlī Latvijas Baptistu draudžu savienības padomē tika akceptēts „Kristīgās dzīves kredo”. Šie baptistu dokumenti tika radīti, lai pildītu noteiktus uzdevumus, proti, paskaidrotu baptistu ticības atziņu citiem; parādītu doktrināras vadlīnijas; kalpotu kā pamats uz kā veidot vienotību draudžu starpā un aizsargātu draudzes no maldīgiem uzskatiem. Domājot par baptistu ticības apliecību uzdevumiem draudžu dzīvē, ir arī jāmin, ka baptisti tajā pat laikā nekad nav pieņēmuši universālu ticības apliecību saistošu visiem baptistiem, jo šis jautājums ir atstāts katras atsevišķas draudzes ziņā. Pāri ticības apliecībām ir atstāta vieta personīgai Rakstu interpretācijai un apziņas brīvībai, jo baptisti iebilst pret jebkādas virs zemes esošas autoritātes likšanu pāri Bībeles autoritātei. Baptisti par sevi saka, ka ir “Grāmatas ļaudis”, uzsverot Rakstu izšķirošo vietu ticības dzīvē un praksē. Tāpēc baptisti ir brīvi jebkurā brīdī pārskatīt un precizēt savas ticības apliecības.
Ticības apliecību saturs. Bez jautājuma par kristībām vai jautājuma par taisnošanu ticībā, baptistu draudžu ticību apliecībās ir saskatāmi citi pamatjautājumi, kuri raksturo baptismu. Baptisti vienmēr ir iestājušies par ticības apziņas brīvību un ir ne tikai prasījuši šīs tiesības sev, bet arī ikvienam citam. Līdzās ticības apziņas brīvībai gan pagātnē, gan arī šodien baptisti iestājas par cilvēktiesībām sociālajos un politiskajos jautājumos. Tajā pat laikā baptistiem ir svarīgs baznīcas un valsts nošķiršanas princips. Kristiešiem ir atļauts piedalīties valsts pārvaldē, bet ir noraidīta baznīcas un valsts vienotība. Ar 19.gadsimtu baptisti šajā jautājumā saskatīja, ka gan baznīca, gan valsts var sadarboties sociālu, kultūras un izglītības mērķu sasniegšanā stingri, saglabājot nošķirtības principu. Īpaši svarīgs princips ir lokālās draudzes autonomija. Katrai draudzei ir tiesības pašai izlemt savus pārvaldes jautājumus. Tajā pat laikā vienojošais starp draudzēm ir tas, ka lokālajai draudzei var pievienoties tikai tie, kuri personīgi apliecina savu ticību Kristum un ir kristīti, kā arī piederībai pie draudzes ir jābūt uz brīvprātības pamata. Personīgās dzīves svētums ir ticis akcentēts vienmēr. Baptisti noraidīja draudžu praksi, kura noteica piederību pēc teritorijas. Debesu valstība baptistu izpratnē nebija saistāma ar teritoriju, bet gan ar personu. Tāpat baptisti noraidīja zīdaiņu kristību; baznīcas un valsts vienotību; reliģiskos spaidus.
Šie šodien plaši akceptētie principi vēsturiski nolika baptistus kā pionierus pēcreformācijas laikā reliģiskās brīvības, baznīcas un valsts nošķirtības un citos jautājumos. Šie principi, kuri baptistus asi nošķīra 17.gadsimtā no citiem, 21.gadsimtā vairs nepadara par unikāliem, jo šie principi šodien ir plaši izpatīti. Šodienas baptisma uzdevums, ir saglabāt un uzturēt šīs patiesības dzīvas draudžu dzīvē, apliecinot sabiedrības priekšā nepieciešamību pēc personiskas izšķiršanās sekot Kristum un uzticēties Viņam kā Glābējam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru